Vegānisms ir dzīvesveids, kurā cilvēks pilnībā atsakās no dzīvnieku produktiem pārtikā un citviet. Citādi sakot, vegāns ir tāds cilvēks, kas ēd tikai augu valsts pārtiku – nav gaļēdājs un neēd olas, piena produktus, medu u.c. dzīvnieku izcelsmes pārtikas vielas. Kas ir vegāns definīcija varētu būt tāda:
Vegāns ir tāds cilvēks, kas nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus – gaļu, zivis, pienu, olas, medu – un izvēlas augu valsts pārtiku un produktus arī ārpus uztura.
Valodas ekspertu skaidrojumā vegānisms definēts kā dzīvesveids, kura mērķis ir “izslēgt jebkāda veida dzīvnieku izmantošanu un nežēlīgu izturēšanos pret pārtiku, apģērbu vai citiem mērķiem”. Vegāni ne tikai pilnībā atsakās no dzīvnieku ēdiena, bet arī bieži izvairās no ādas, vilnas, kaņepju izstrādājumiem un citiem dzīvnieku izcelsmes materiāliem.
Vegānisms vai vegāns dzīvesveids ir viena no veģetārismam radniecīgām diētām, taču tam ir stingrākas prasības. Ja parasts veģetārietis varētu lietot piena produktus vai olas, vegāna uzturā nav nekā dzīvnieku izcelsmes. Citiem vārdiem, vegāns dzīvesveids nozīmē nemainīgi ēst tikai augus – dārzeņus, augļus, graudaugus, pākšaugus, riekstus, sēklas u.c., kā arī izmantot augu izcelsmes produktus ikdienā. Šī definīcija atbilst tam, ko mēdz pieminēt arī zinātniskos un valodas avotos – vegānisms jeb vegānisks dzīvesveids tiešām nozīmē dzīvi bez dzīvnieku pārtikas.
Ieguvumi videi un klimatam
Vegānisms nes tikai personīgas priekšrocības – tas būtiski palīdz planētai. Pārslēdzoties uz augu diētu, siltumnīcefekta gāzu izmeši strauji samazinās. Pasaules pārtikas sistēma kopumā nodrošina aptuveni 34% no visiem globālajiem CO₂ ekvivalentajiem izmešiem, no kuriem liela daļa rodas liellopu ganību un lopbarības ražošanas dēļ. Saskaņā ar neseniem pētījumiem vegāniskas diētas rada pat 75% mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā gaļas bagātas diētas. Tāpēc, ēdot vairāk augus un mazāk gaļu vai piena, cilvēks būtiski samazina savu oglekļa nospiedumu un klimata izmaiņu apdraudējumu.
Arī ūdens patēriņš pārtikas ražošanai kļūst ievērojami mazāks. Dzīvnieku audzēšana prasa milzīgas ūdens rezerves – piemēram, liellopa gaļas ražošanai kopumā (ieskaitot lopbarību) patērēts pat desmitiem tūkstošu litru uz kilogramu gaļas. Salīdzinājumam, augu pārtikas produkti prasa daudz mazāk ūdens. Pētījumi rāda, ka pārejot uz vegānu uzturu, vajadzīgais ūdens apjoms samazinās par aptuveni pusi. Līdz ar to augiem bagāts uzturs palīdz aizsargāt ūdens resursus.
Vegānisms arī samazina mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Milzīga daļa mežu pasaulē tiek izcirsta, lai paplašinātu ganības un lopbarības laukus. Piemēram, Amazones džungļos 80% no pašreizējās izciršanas iemesla ir plašas lopkopības zemes. Ja cilvēki mazāk lietotu gaļu un piena produktus, mazāks būtu pieprasījums pēc lopbarības laukiem, un vairāk mežu varētu saglabāties.
Beidzot, augu diēta ir ilgtspējīgāka pārtikas ražošanā. Mūsdienu pētījumi rāda: ar vienu lauksaimniecības hektāru graudaugu vai pākšaugu audzēšanu var pabarot krietni vairāk cilvēku, nekā ja tas pats hektārs tiek izmantots lopbarības vai dzīvnieku audzēšanai. Nereti tiek minēts, ka liellopa vai citu dzīvnieku kaloriju “ierobežošanā” tiek tērēts 50–100 reižu vairāk zemes attiecībā pret augu kalorijām. Tātad pārejot uz vegānu diētu, atbrīvotos milzīgas lauksaimniecības platības – šo zemi varētu atdot dabai vai izmantot produktīvāk, audzējot tiešu cilvēku pārtiku.
Ieguvumi cilvēka veselībai
Lai gan vegānisms ir dzīvesveids, tas būtiski ietekmē arī veselību. Zinātniski pētījumi rāda, ka augu valsts diēta parasti satur daudz mazāk piesātināto tauku un holesterīna nekā dzīvnieku produkti. Tas palīdz pazemināt kopējo un “slikto” (ZBL) holesterīnu, kā arī asinsspiedienu. Piemēram, meta-analīzēs konstatēts, ka veģetāras diētas ievērojami samazina total un LDL holesterīnu un pazemina asinsspiedienu salīdzinājumā ar parastām omnivoru (jēdāju) dietām. Šo iemeslu dēļ vegānisks uzturs samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
Plant-based uzturs uzlabo arī cukura diabēta profilaksi: šķiedrvielām bagāti dārzeņi, pilngraudi un pākšaugi palīdz uzlabot insulīna jutību un cukura līmeņa kontroli. Pētījumos secināts, ka veģetāras diētas uzlabo glikozes vielmaiņu un samazina HbA1c (cukuru asinīs) līmeni salīdzinājumā ar ierastu diētu. Tas nozīmē, ka vegānisks uzturs būtiski samazina 2. tipa diabēta risku.
Īpaši ievērojams ir vegānisma pozitīvais efekts uz zarnu veselību. Auzu, dārzeņu un citādu augu pārtikas produkti satur daudz uztura šķiedrvielu, kas baro veselīgas zarnu baktērijas. Pētījumi norāda, ka ar augu diētu aug skaits labvēlīgo baktēriju zarnās, piemēram, baktēriju paveidu Bacteroidetes, kas veicina labu gremošanu, imunitāti un vielmaiņu. Tādējādi vegānisma uzturs parasti uzlabo gremošanu un palīdz uzturēt veselīgu mikrobiomu zarnās.
Vegānisks uzturs bieži veicina arī vieglāku svara kontroli. Tā kā augišķiedrām bagāta pārtika parasti ir mazāk kaloriju blīva, cilvēkam vieglāk izvairīties no liekām kalorijām. Metaanalīzes rāda, ka cilvēkiem, kuri ievēro veģetāru vai vegānu diētu, vidēji ir vieglāk zaudēt svaru vai noturēt normālu ķermeņa masu, salīdzinot ar gaļēdājiem.
Visbeidzot, iekaisumu līmenis organismā var samazināties vegāniskā uztura dēļ. Auzu un dārzeņu uzturā ir daudz antioksidantu un nepiesātināto tauku, kas aptur iekaisumu reakcijas. Pētījumi liecina, ka plant-based diētas var samazināt holesterīna un iekaisuma marķierus (piem., C-reaktīvo proteīnu) salīdzinājumā ar ierasto uzturu. Tas nozīmē, ka ar vegānisku diētu var būt zemāks hronisku iekaisumu līmenis organismā, kas savukārt palīdz pasargāt no dažādām hroniskām slimībām.
Ieguvumi sabiedrībai un ētikai
Vegānisms arī atbilst mūsdienu ētikas un taisnīguma principiem. Pārejot uz augu produktu dominējošu uzturu, samazinās dzīvnieku ciešanas. Mazāk dzīvnieku tiek turēti intensīvās fermās un mazāk jākauj dzīvnieki pārtikai, kas uzlabo dzīvnieku labturību. Tāpat vegānisms veicina taisnīgāku pārtikas sadali.
Pasaules mērogā lielu daļu graudu un zemeņu kultivē tieši lopbarībai – šie resursi varētu atdot izsalkušajiem cilvēkiem. Piemēram, apmēram 41% no visiem pasaules graudiem patlaban tiek baroti lopiem, un tikai apmēram puse tieši lieto pārtikā cilvēki. Tas nozīmē, ka liela augu daļa pirms nonāk uz patērētāja galda tiek aizvesta lopiem. Pārslēdzoties uz vegānu uzturu, šo nepilnīgo sistēmu varētu mainīt – vairāk graudu nonāktu pie cilvēkiem un mazāk lopkopībai.
Vēl svarīgi, ka mazāka ir atkarība no antibiotikām dzīvnieku audzēšanā un līdz ar to arī to rezistences riska mazināšanās. Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka daudzās valstīs pat aptuveni 80% no nozīmīgākajām antibiotikām tiek lietotas tieši lauksaimniecībā, lai paātrinātu dzīvnieku izaugsmi un novērstu slimības. Šī prakse veicina baktēriju rezistenci, kas apdraud arī cilvēkus. Ja mazāk barosim dzīvniekus, kuriem regulāri šīs zāles dotas, samazināsies arī jaunu rezistentu baktēriju rašanās risks. Savukārt pārtikas drošība pasargāsies no tā, ka daudz antibiotiku vairs “nenoslīd” pārtikas ķēdē.
Secinājums
Vegānisms, kas nozīmē augu valsts diētu un dzīvesveidu, ir ne tikai ētisks solis pret dzīvniekiem, bet arī ieguldījums cilvēka veselībā un planētas nākotnē. Ar vegānisku uzturu tiek stiprināta veselība – pazeminās risks sirds slimībām, diabētam, aptaukošanās un citām hroniskām saslimšanām.
Tiek samazināts ekoloģiskais nospiedums – ievērojami kritīs oglekļa izmeši, ūdens patēriņš un mežu izciršana. Un visbeidzot tiek atbalstīta ētiskā un ilgtspējīgāka nākotne – mazāk dzīvnieku ciešanu, taisnīgāka pārtikas dalīšana un mazāk antibiotiku lietošanas ar to radītajām sekām. Kopumā pāreja uz uzturu, kur dominē augu valsts olbaltumvielas un produkti, dod sabiedrībai daudzpusīgus ieguvumus – gan personīgi, gan visai planētai.
Pasaules Veselības organizācijas un vakardienas pētījumi liecina, ka augu diēta būtiski uzlabo holesterīna līmeni, asinsspiedienu un insulīna jutību, veicina veselīgu zarnu mikrobiomu un samazina iekaisuma marķierus. Tāpat plaši pieejami dati par lauksaimniecības ietekmi uz vidi rāda, ka vegānisks uzturs būtiski mazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, ūdens un zemes patēriņu salīdzinājumā ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Tajā pašā laikā WHO rekomendē samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem, jo to pārmērīga izmantošana veicina pretestīgas baktērijas. Šie avoti pamatoti apstiprina iepriekšminētos vegānisma ieguvumus.
FAQ — Biežāk uzdotie jautājumi
Vegāns ir cilvēks, kurš ikdienā izvēlas nelietot ne pārtikā, ne sadzīvē nevienu produktu, kas radīts no dzīvniekiem. Tas nozīmē atteikšanos no gaļas, piena, olu, medus un arī tādu preču kā ādas, vilnas vai zīda izmantošanas.
Veģetārietis neēd gaļu un zivis, bet var lietot pienu un olas. Vegāns izslēdz visus dzīvnieku izcelsmes produktus gan uzturā, gan dzīvesveidā.
Jā, ja tas ir sabalansēts. Zinātniski pētījumi rāda, ka vegānisks uzturs var samazināt sirds slimību, 2. tipa diabēta un liekā svara risku.
Jā, ja uzturā ir daudz pākšaugu, pilngraudu, riekstu, tofu un citus proteīniem bagātus augu produktus. Olbaltumvielas nav tikai gaļā.
Daudzi cilvēki ar vegānisku uzturu zaudē svaru, jo augu pārtika satur mazāk kaloriju, bet daudz šķiedrvielu, kas rada sāta sajūtu.
Vegānisks dzīvesveids ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu izmešus, ūdens un zemes resursu patēriņu, kā arī palīdz saglabāt mežus un bioloģisko daudzveidību.
Nē, tas var būt pat lētāks, ja uzturs balstīts uz pākšaugiem, graudiem, sezonas dārzeņiem un augļiem. Dārgi ir tikai vegāniskie pusfabrikāti un delikateses.
Vegāni ēd augu izcelsmes produktus, tofu kulteni, pilngraudu maizi ar hummusu, augļus, smūtijus vai vegāniskus olbaltumvielu kokteiļus.
Sanita Mukāne
Precision Nutrition Level 1 uztura treneris, kas palīdz cilvēkiem vienkāršā veidā ieviest veselīgus paradumus ikdienā. Es uzskatu, ka līdzsvars, zināšanas un labsajūta var sākties ar mazām, bet apzinātām izvēlēm.
🔗Sertifikāts
📧 Saziņai: [email protected]
Zinātniskie avoti:
- Hannah Ritchie. (2021) If the world adopted a plant-based diet, we would reduce global agricultural land use from 4 to 1 billion hectares. Our world in data
- P. Scarborough, M.Clark, L. Cobiac, K. Papier, A. Knuppel, J. Lynch, R. Harrington, T. Key & Marco Springmann (Published: 20 July 2023) Evidence of a vegan diet for health benefits and risks – an umbrella review of meta-analyses of observational and clinical studies. Nature food
- D. Carrington (July 20, 2023) Vegan diet massively cuts environmental damage, study shows. Online Academic Community provided by the University of Victoria
- A.Capodici, G.Mocciaro, D.Gori, M.J.Landry, A.Masini, F.Sanmarchi, M.Fiore, A.A.Coa, G.Castagna, C.D. Gardner, F.Guaraldi., (2024)., Cardiovascular health and cancer risk associated with plant-based diets: An umbrella review.PLOS (Public Library of Science)