Produkti, kas satur daudz kālija: banāns, avokado, spināti, lasis, piena produkti, žāvēti augļi un pākšaugi.

Kālijs: Kas tas ir un kāda ir tā loma cilvēka organismā?

Šajā rakstā apskatīsim, kas ir kālijs un iedošu piemēru no reālās dzīves par batareju, kā kālijs cilvēka organismā darbojas. Kā kālijs uztur šķidrumu līdzsvaru, kā ietekmē asinspiedienu un sirds ritmu un veselību. Kas var izraisīt šī elektrolīta trūkumu organismā? Kuros pārtikas produktos ir atrodams šis minerālis. Un kādas ir dienas devas? Un vaitad svarīgs ir kālija daudzums organismā šajā gadījumā?

SATURA RĀDĪTĀJS

    Kas kālijs ir?

    Kas ir kālijs? Kālijs ir viena no organismā visvairāk sastopamajām minerālvielām (elektrolītiem) un ir galvenais intracelulārais (šūnu iekšienes) elektrolīts. Kā elektrolīts tas ūdens vidē veido elektriski lādētus jonus, kas ļauj pārraidīt elektriskos impulsus un tādējādi nodrošina nervu sistēmas darbību un muskuļu kustības. Kālijs atbalsta sirds, nervu un muskuļu funkcijas, piedalās barības vielu transportā šūnās un vielmaiņā.

    Kālijs bieži darbojas kopā ar citiem elektrolītiem, piemēram, nātriju un magniju, lai nodrošinātu šūnu funkcijas. Bez pietiekama šī elektrolīta daudzuma šūnas nespēj uzturēt savu aktivitāti – šo minerālu nereti dēvē par “minerālu karali”, jo tas ir pamatminerāls ikvienā mūsu šūnām. Kālijs organismā netiek sintezēts, kāliju obligāti jāuzņem ar uzturu.

    Mūsu organisms pats to nespēj saražot, tāpēc mums tas jāuzņem ar uzturu. — Britānija Vernera, MSc, RDN, dietoloģe

    Iedomājies cilvēka ķermeni kā elektrisko bateriju

    Lai šī baterija darbotos, tai vajag divus pretēji lādētus polus — vienu pozitīvo, otru negatīvo. Cilvēka organismā šos “polus” rada kālijs un nātrijs.

    • Kālijs dzīvo šūnu iekšpusē — viņš ir “iekšējais pols” (pozitīvais).
    • Nātrijs atrodas ārpus šūnas — viņš ir “ārējais pols” (negatīvais).

    Šie joni nepārtraukti apmainās vietām caur šūnu membrānu, izmantojot īpašu mehānismu — nātrija (sāls)-kālija sūkni. Tieši šī jonu kustība ģenerē elektrisko impulsu, kurš vajadzīgs nervu signālu pārvadei, muskuļu saraušanai un sirds pukstēšanai.

    Ja vienam no “poliem” pietrūkst — piemēram, kālija —, “baterija” vairs nedod vajadzīgo strāvu: mēs jūtamies vāji, rodas krampji, sirdsdarbība kļūst neregulāra. Tieši tāpēc kālijs un nātrijs kopā darbojas kā ķermeņa dzīvības elektrība. Bez šīs līdzsvarotās “baterijas” ķermenis vienkārši nevar funkcionēt.

    Kāpēc kālijs tiek uzskatīts par elektrolītu un kā tas uztur šķidrumu līdzsvaru?

    Elektrolīts ir viela, kura šķīdumā sadalās jonos ar elektrisko lādiņu un spēj vadīt elektrību. Kālijs ūdens vidē dissociējas kā pozitīvi lādēts jons, tāpēc tas ir elektrību vadošs minerāls. Kālijs atrodas galvenokārt šūnu iekšpusē (aptuveni 98% visa organisma kālija), kamēr nātrijs – ārpus šūnām. Šī kālija un nātrija līdzsvara dinamika ir kritiska: tā uztur optimālu šķidruma daudzumu šūnās, regulē šūnu tilpumu un nodrošina, ka šūnas nepārplīst kā arī nesarūk.

    Kālijs darbojas “nātrija-kālija sūknī” – mehānismā šūnu membrānās, kruš nepārtraukti pumpē kālija jonus iekšā un nātrija jonus ārā no šūnām. Šis process prasa enerģiju, bet tas rada elektrisko spriegumu, kurš nepieciešams nervu signālu pārvadei un muskuļu saraušanai. Arī nieres iesaistās elektrolītu līdzsvara uzturēšanā – ja asinīs ir par daudz šī elektrolīta, nieres to pastiprināti izvada ar urīnu, savukārt deficīta gadījumā samazinās izdale ar urīnu, cenšoties saglabāt kāliju organismā.

    Normālos apstākļos aptuveni 85–90% uzņemtā kālija uzsūcas gremošanas traktā. Organisms stingri regulē elektrolīta koncentrāciju asinīs šaurā diapazonā (3.5–5.0 mmol/L); pat nelielas novirzes spēj ietekmēt šūnu funkcijas. Ja šī elektrolīta daudzums asinīs pazeminās, šūnas zaudē spēju normāli veidot elektriskos impulsus, mēdz izpauzties kā nespēks kā arī aritmija, jo traucēts šūnu uzbudinājums.

    Kā kālijs ietekmē asinsspiediena regulēšanu?

    Kālijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām asinsspiediena regulēšanā – tas palīdz uzturēt asinsvadu sienas elastīgas un samazināt to sasprindzinājumu. Augsts Nātrija daudzums (kā piemērs, pārmērīgi lietojot sāli) veicina šķidruma aizturi un paaugstina asinsspiedienu.

    Kālijs darbojas pretēji: palielināts šī elektrolīta patēriņš veicina nātrija izdalīšanos caur nierēm, jo organisms cenšas atjaunot līdzsvaru. Tā rezultātā samazinās šķidruma daudzums asinīs un krītas asinsspiediens. Pētījumi apliecina, ka ar šo elektrolītu bagāts uzturs tieši saistīts ar zemāku asinsspiedienu, it sevišķi cilvēkiem ar hipertensiju.

    Amerikāņu Sirds asociācija norāda, ka pieaugušie ar paaugstinātu asinsspiedienu (≥120/80) var gūt ievērojamu labumu, palielinot kālija uzņemšanu līdz ~3500–5000 mg dienā. Dubultaklā pētījumā ar 128 644 dalībniekiem atklāts, ka cilvēkiem, kuri uzturā uzņem visvairāk kālija, insulta risks bija zemāks uz 24% nekā tiem, kuri uzņem vismazāk. Šis efekts daļēji skaidrojams ar šī elektrolīta spēju paplašināt asinsvadus un uzlabot nātrija līdzsvaru.

    “Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Bez šī elektrolīta normāli nevar funkcionēt neviena organisma sistēma.” – Medicine.lv veselības portāls

    Kāda ir kālija līmeņa nozīme sirds veselībā un sirds ritma uzturēšanā?

    Kālijs ir kritisks sirds muskuļa darbībai. Muskulis, tāpat kā citi muskuļi, paļaujas uz šī elektrolīta klātbūtni, lai ģenerētu elektriskos impulsus, kurš izraisa ritmisku sirds saraušanos un atslābšanu. Normāls daudzums palīdz uzturēt regulāru sirds ritmu, novēršot aritmijas (sirds ritma traucējumus). Kālijs līdzsvaro nātrija ietekmi uz sirdi – nātrija pārsvars veicina asinsvadu sašaurināšanos un var pārslogot sirdi, savukārt kālijs “nomierina” sirdi, paplašinot asinsvadus un stabilizējot ritmu.

    Tā joni arī ir būtiski sirds muskuļa kontrakcijai un asins recēšanai, un šī elektrolīta un kalcija līdzsvars ir svarīgs normālai tās darbībai. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri uzturā saņem pietiekami daudz kālija, ir zemāks koronārās sirds slimības un insulta risks. Ļoti zems šī elektrolīta daudzums (hipokaliēmija) var novest pie bīstamām aritmijām – smagos gadījumos ritms sirdij tik ļoti izjūk, ka var iestāties dzīvībai bīstami stāvokļi.

    Arī pretēja situācija – hiperkaliēmija jeb pārāk augsts kālija līmenis asinīs – apgrūtina normālu sirds impulsu veidošanos, izraisot bradikardiju vai aritmiju. Tāpēc šī elektrolīta līdzsvars ir būtisks: gan deficīts, gan pārmērība sirds darbību ietekmē negatīvi.

    Kālija bagāts uzturs ir saistīts ar samazinātu sirds slimību risku. Kālijs palīdz uzturēt regulāru tās ritmu, līdzsvarojot nātrija ietekmi uz tās muskuli. — Dr. Eimija Gātmane, neatliekamās medicīnas ārste.

    Kādi ir kālija deficīta (hipokaliēmijas) simptomi un riski?

    Pirmkārt kālija deficīts (hipokaliēmija) spēj izpausties ar dažādiem simptomiem atkarībā no trūkuma smaguma. Viegls trūkums bieži paliek nepamanīts, tomēr, organismam rezervēm sarūkot, parādās raksturīgas pazīmes: vispārējs nespēks un nogurums, jo muskuļiem trūkst enerģijas impulsu; muskuļu vājums un krampji – īpaši kājās, jo kālijs nepieciešams muskuļu kontrakcijai un atslābšanai. Nereti cilvēki ar zemu līmeni sūdzas par tirpšanas vai durstīšanas sajūtu ekstremitātēs un muskuļu “trīci”. Smagāka hipokaliēmija izraisa sirds ritma traucējumus – spēj rasties aritmijas, sirdsklauves, pat bīstami ritma izkropļojumi, jo tās muskulis kļūst uzbudinātība.

    Otrkārt vēl viena pazīme ir gremošanas traucējumi: deficīta dēļ zarnu muskulatūra spēj kļūt vāja, izraisot vēdera uzpūšanos, aizcietējumus un apetītes zudumu. Iespējamas arī garastāvokļa svārstības un koncentrēšanās grūtības, jo nervu sistēmai trūkst nepieciešamā impulsa pārvadei. Smaga hipokaliēmija ir dzīvībai bīstama – tā spēj novest pie paralīzes (muskuļu nespējas sarauties) un akūtas sirds mazspēja elektroinstalācijas traucējumu dēļ.

    Saskaņā ar Austrālijas veselības portālu, daļai cilvēku ar deficītu vispār nav simptomu, bet citiem novēro muskuļu vājumu, krampjus un neregulāru sirds ritmu (aritmiju). Smagos gadījumos hipokaliēmija izraisa dzīvībai bīstamas komplikācijas, no kurām nopietnākā ir tieši aritmija, var novest pie sirdsdarbības apstāšanās.

    Ja kālija līmenis ir pārāk zems (hipokaliēmijas risks), šis process palielina šūnas jūtību pret kalcija uzturēšanu, kas mēdz izraisīt krampjus, veicina trīci vai sirds aritmijas darbības risku. Ilgstošs kālija trūkums spēj negatīvi ietekmēt kaulu veselību, jo veicina kalcija zudumu un palielina osteoporozes risku.

    Kālija trūkums (hipokaliēmija) var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tas ietekmē tavu muskulatūru, tostarp sirdi, kā arī vispārējo pašsajūtu. Pārliecinies, ka tavā uzturā ir kālija bagāti produkti, kā piemērs: banāni, saldie kartupeļi, spināti un pupiņas – Dr. Leigh Frame, uztura un labsajūtas pētniece

    Kas var izraisīt kālija trūkumu organismā?

    Kālija deficītu visbiežāk izraisa nevis nepietiekams uzņemtais daudzums, bet gan pastiprināts zudums jeb noteikti veselības stāvokļi. Bieži sastopams iemesls ir diurētisko līdzekļu (ūdens tablešu) lietošana hipertensijas vai sirds mazspējas pacientiem – šīs zāles veicina šī elektrolīta izdali ar urīnu. Tāpat ilgstoša caureja, vemšana vai stipra svīšana (kā piemērs, intensīvi sportojot vai karstā laikā) spēj izraisīt ievērojamus elektrolītu zudumus, tostarp kāliju.

    Nieru slimības (hroniska nieru mazspēja) spēj ietekmēt kālija reabsorbciju, radot hipokaliēmiju. Uztura faktori – ļoti nabadzīgs uzturs, badošanās jeb ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija) – arī var novest pie kālija trūkuma, lai gan vesels cilvēks ar parastu uzturu parasti saņem pietiekami kāliju. Svarīga loma ir magnija līmenim: zems magnijs nereti saasina kālija deficītu, jo magnija trūkums stimulē kālija zudumu caur nierēm. Citi iespējamie cēloņi: hormonāli traucējumi, dažu antibiotiķu un astmas zāļu blaknes, kā arī pārmērīga lakricas lietošana (lakrica satur glicirizīnskābi, kas var izraisīt hipokaliēmiju).

    Mūsdienu rietumniecisks uzturs bieži vien satur daudz nātrija un salīdzinoši maz kālija. Vēsturiski cilvēku diēta bija pretēja – maz nātrija, daudz kālija – taču kopš 18. gadsimta pieejamie produkti (sāls konservēšana, pārstrādāta pārtika) ievērojami palielināja nātrija īpatsvaru uzturā uz kālija rēķina. Līdz ar to mūsdienās pat bez slimībām daudzi var nonākt “relatīvā” kālija deficītā. Piemēram, aptuveni 98% amerikāņu neuzņem ieteicamo kālija dienas devu ar uzturu – tam gan iemesls vairāk ir uztura paradumi, nevis akūta zuduma epizodes.

    Konkrētās riska grupas:

    • cilvēki, kuri lieto diurētiķus, īpaši tiazīdus – mēdz būt, ka vismaz trešdaļai šo pacientu bez papildus kālija tiek novērots deficīts;
    • sportisti jeb fiziska darba darītāji karstumā (liela svīšana),
    • cukura diabēta pacienti ar slikti kontrolētu glikozes līmeni (izraisa poliūriju – daudz urīna, pārmērīga urinācija izskalo kāliju),
    • personas ar alkohola pārmērīgu lietošanu (alkohols ietekmē gan uzturu, gan nieru funkciju)

    “Vismaz trešdaļa pacientu, kuri lieto diurētiķus sirds mazspējas vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, ar uzturu neuzņem pietiekami daudz kālija. Šādos gadījumos mēs izmantojam uztura bagātinātājus.” – Dr. Randall Zusman, kardiologs (MGH Heart Center)

    Cik daudz kālija nepieciešams uzņemt dienā (ieteicamā dienas deva)?

    Ieteicamā kālija dienas deva atkarīga no vecuma, dzimuma un dažādiem veselības stāvokļiem. Latvijā un Eiropā vadlīnijas līdzīgas PVO rekomendācijām – pieaugušajiem aptuveni 3500 mg kālija dienā tiek uzskatīti par pietiekamiem optimālas veselības uzturēšanai. Pie tam jāņem vērā, ka devas Eiropā, ASV vai, piemēram, Austrālijā atšķiras nedaudz. Bet jāatceras, galvenais, ka pie sportošanas šī elektrolīta daudzums ir jāpalielina savā uzturā.

    Harvard Health norāda, ka cilvēkiem virs 50 gadiem joprojām būtu jācenšas uzņemt vismaz ~4700 mg kālija, lai gan daži eksperti diskutē, ka tik augsta latiņa varētu nebūt nepieciešama visiem.

    Jāņem vērā, ka augsta kālija patēriņa slieksnis nav oficiāli noteikts, jo veseliem cilvēkiem nieres efektīvi izvada lieko kāliju; tomēr drošības labad tiek uzskatīts, ka ~5000 mg dienā no uztura ir droši, kamēr >6000–7000 mg ilgstoši var radīt pārmērības riskus, īpaši kombinācijā ar nieru problēmām.

    Kuros pārtikas produktos ir vislielākais kālija līmenis?

    Kalijs ir plaši pieejams daudzos svaigos, neapstrādātos pārtikas produktos. Par labākajiem kālija avotiem tradicionāli uzskata dažus augļus un dārzeņus, taču patiesībā ne tikai banāni ir izcils kālija avots. Lūk, konspektīva tabula par tēmu “Kālijs produktos”, kur produkti sadalīti pēc kategorijām un pievienots aptuvenais daudzums uz tipisku porciju:

    Kategorija

    Produkts (porcija)

    Kālija daudzums (mg)

    Augļi

    Granātābolu sula (1 glāze)

    538

     

    Avokado (½ augļa)

    487

     

    Banāns (1 gab)

    422

     

    Apelsīns (1 gab)

    237

     

    Kivi (1 gab)

    215

    Žāvēti augļi

    Žāvēti aprikozes (½ glāzes)

    755

    Dārzeņi

    Cepts kartupelis (1 vidējs, ar mizu)

    610

     

    Saldais kartupelis (½ glāzes)

    448

     

    Spināti (2 glāzes)

    334

     

    Biešu lapas (1 glāze)

    305

     

    Avokado (atkārtoti)

    487

    Pākšaugi

    Lēcas (vārītas, 1 glāze)

    731

     

    Baltās pupiņas (½ glāzes)

    595

    Piena produkti

    Piens (1 glāze, 1%)

    366

     

    Jogurts (170 g)

    330

    Rieksti un sēklas

    Mandeļu sviests (1 ēdamkarote)

    105

     

    Zemesriekstu sviests (1 ēdamkarote)

    100

    Gaļa un zivis

    Laša fileja (90 g)

    326

     

    Tunzivis (100 g)

    320

     

    Liellopa gaļa (100 g)

    310

     

    Vistas gaļa (100 g)

    300

    Dzērieni

    Kafija (1 krūze)

    116

     

    Tēja (1 krūze)

    88

    Bet jāatceras ir galvenais: elektrolīta daudzums pārtikā var būtiski atšķirties atkarībā no tā, kur un kā produkts ir audzēts. Augsnes sastāvs, klimats, nogatavošanās pakāpe, novākšanas brīdis un pat uzglabāšana ietekmē minerālvielu daudzumu gala produktā.

    Piemēram, banāns, kas audzēts kāliju bagātā vulkāniskā augsnē, spēj saturēt vairāk kālija salīdzinot, kas audzis izsmeltā, minerālnabadzīgā zemē. Līdz ar to tabulās norādītais daudzums ir aptuvens – reālajā dzīvē tas var būt gan lielāks, gan mazāks.

    Tāpēc ir svarīgi nepaļauties tikai uz vienu produktu, bet gan uzņemt kāliju no dažādiem avotiem, lai nodrošinātu stabilu un pietiekamu daudzumu šīs būtiskās minerālvielas.

    “Labi kālija avoti uzturā ir augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas un dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, zivis, piena produkti un olas).” – Dr. Amy Gutman, ārste

    Paaugstināts kālijs asinīs un kas ir hiperkaliēmijas briesmas?

    Vesels cilvēks ar funkcionējošām nierēm praktiski nevar uzņemt par daudz kālija ar uzturu – nieres pārpalikumu izfiltrē un izvada, uzturot kālija līmeni asinīs stabilu. Hiperkaliēmija (paaugstināts līmenis asinīs) parasti rodas tikai, ja ir nopietni veselības traucējumi: smaga nieru mazspēja (nieres nespēj izdalīt kāliju), noteiktu medikamentu lietošana (piem., tādi medikamenti, kas aiztur kāliju), vai ja kālijs pārmērīgi tiek ievadīts medicīniski (piem., kļūdas dēļ intravenozi).

    Tomēr piesardzība nekaitē – cilvēkiem ar nieru slimībām vai sirds mazspēju tiešām jāierobežo kālijs uzturā atbilstoši ārsta norādījumiem. Pārāk augsts elektrolīta daudzums var izpausties ar sliktu dūšu, neregulāru pulsu, reiboņiem jeb ģīboni, muskuļu vājumu. Smagos gadījumos hiperkaliēmija izraisa sirds aritmijas, un var novest līdz tās darbības apstāšanos. Tādēļ pēc savas iniciatīvas lietot spēcīgas kālija sāļu piedevas jeb sāls aizstājējus (kālija sāli) nav ieteicams – tie spēj kļūt bīstami, ja piemīt kādi nediagnosticēti riska faktori.

    “Pārāk liels daudzums kālija spēj kļūt kaitīgs cilvēkiem ar nieru problēmām. Ja nieres nespēj pietiekami labi izvadīt kāliju no asinīm, līdz ar to, šajā gadījumā, var uzkrāties organismā” – American Heart Association

    Kālija līmeņa pārbaude un profilakse

    Kālija līmenis organismā ir viens no galvenajiem rādītājiem, kas palīdz novērtēt gan sirds, gan muskuļu, gan nieru veselību. Kālija daudzums asinīs var būtiski ietekmēt sirds ritma stabilitāti, muskuļu darbību un pat vispārējo pašsajūtu. Tāpēc daudzuma pārbaude, šajā gadījumā, ir svarīga, īpaši, ja parādās tādi simptomi kā muskuļu vājums, neregulārs ritms sirdij jeb aizdomas par nieru darbības traucējumiem.

    Kālija līmeņa noteikšana tiek veikta ar vienkāršu asins analīzi, kurā tiek precīzi izmērīts kālija daudzums asinīs. Šī pārbaude var būt nepieciešama, ja ārsts vēlas pārliecināties par elektrolītu līdzsvaru, īpaši gadījumos, kad tiek lietoti noteikti medikamenti (piemēram, diurētiķi), ir nieru slimība, mazspēja. Arī pēc ilgstošas caurejas, vemšanas jeb intensīvas svīšanas kālija līmenis organismā var būt mainījies, tādēļ asins analīze palīdz laikus atklāt iespējamās novirzes.

    Profilakse ir būtiska, lai kālija līmenis organismā saglabātos normas robežās un neradītu risku veselībai. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties par kālija daudzumu, ir iekļaut uzturā kālija bagātus pārtikas produktus – piemēram, banānus, avokado, spinātus, pupiņas un zivis. Sabalansēts uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem un pilnvērtīgiem produktiem, palīdz uzturēt optimālu kālija līmeni un samazina sirdsasinsvadu slimību risku. Kā arī pietiekami daudz ūdens uzturā. Ne vienmēr mums spēj it visā palīdzēt medikamenti.

    Secinājumi

    Kālijs ir būtiska minerālviela, kas nodrošina nervu impulsus, muskuļu un sirds darbību, kā arī šķidruma līdzsvaru organismā. Tā kā ķermenis to nespēj pats ražot, kālijs jāuzņem ar uzturu. Deficīts var radīt nespēku, krampjus, aritmijas; pārmērība – riskus nieru slimību gadījumā. Labākie avoti ir augļi, dārzeņi, pākšaugi, zivis un piena produkti. Svarīgi nodrošināt daudzveidīgu un sabalansētu uzturu.

    FAQ — Biežāk uzdotie jautājumi par kāliju

    Kālijs ir minerālviela un elektrolīts, kas nodrošina elektrisko impulsu pārvadi organismā, palīdz muskuļu darbībai, sirds ritmam un šķidruma līdzsvaram.

     

    Nē, organisms kāliju nesintezē, tāpēc tas jāuzņem ar uzturu.

     

    Muskuļu vājums, nogurums, krampji, tirpšana, sirdsklauves un aritmijas. Smagos gadījumos – paralīze vai sirds darbības apstāšanās.

     

    Diurētisko līdzekļu lietošana, caureja, vemšana, pārmērīga svīšana, alkohola lietošana, nepietiekams uzturs un daži medikamenti.

     

    Pieaugušajiem ieteicams uzņemt aptuveni 3500–4700 mg kālija dienā. Fiziski aktīviem cilvēkiem – vairāk.

     

    Banāni, avokado, spināti, žāvēti aprikozes, kartupeļi, pupiņas, lēcas, piens, jogurts, laša un vistas fileja.

     

    Veseliem cilvēkiem nieres izvada lieko kāliju. Taču cilvēkiem ar nieru slimībām vai sirds mazspēju jāuzmanās, jo pārpalikums var radīt bīstamus ritma traucējumus.

     

    Ja lieto diurētiķus, ir nieru vai sirds problēmas, pēc ilgstošas caurejas vai vemšanas, vai parādās vājums, krampji un aritmijas.

    Tikai ārsta uzraudzībā! Pašrocīgi lietojot kālija papildus preparātus, iespējams pārsniegt drošo daudzumu, īpaši nieru problēmu gadījumā.

    Sanita Mukane – sertificēta Precision Nutrition Level 1 uztura koučs

    Sanita Mukāne

    Precision Nutrition Level 1 uztura treneris, kas palīdz cilvēkiem vienkāršā veidā ieviest veselīgus paradumus ikdienā. Es uzskatu, ka līdzsvars, zināšanas un labsajūta var sākties ar mazām, bet apzinātām izvēlēm.
    🔗Sertifikāts

    📧 Saziņai: [email protected]

    Precision Nutrition Level 1 uztura kouča sertifikāts
    Sanita

    Zinātniskie avoti

    1. Electrolyte Imbalance. Cleveland Clinic.
    2. E.Berg (2024)., Low Potassium: Signs, Symptoms, Causes, and Treatment.,Dr.Berg
    3. How Potassium Can Help Control High Blood Pressure. American Heart Association.
    4. J.Jones., (2024)., What Potassium Does for Your Body: A Detailed Review. Healthline
    5. Key minerals to help control blood pressure. (2019)., Harvard Health Publishing
    6. Potassium deficiency. HealthDirect, Healthdirect Australia is the national virtual public health information service.
    7. Potassium., National Institute of Health
    8. Potassium., Precision Nutrition encyclopedia

    Autortiesības un atbildības atruna

    Visa šajā vietnē publicētā informācija, tostarp raksti, attēli, produkti un citi materiāli, ir aizsargāti saskaņā ar Autortiesību likumu. Jebkāda šī satura kopēšana, pārpublicēšana vai izmantošana bez vietnes īpašnieka rakstiskas atļaujas ir aizliegta.

    Visa vietnē sniegtā informācija ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Tā nav uzskatāma par medicīnisku konsultāciju, diagnozes vai ārstēšanas aizvietotāju. Pirms jebkādu veselības, uztura vai dzīvesveida izmaiņu veikšanas, kā arī pirms uztura bagātinātāju vai citu produktu lietošanas, iesakām konsultēties ar ārstu vai citu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu. Vietnē sniegtie apgalvojumi par produktiem nav apstiprināti, lai diagnosticētu, ārstētu, izārstētu vai novērstu slimības.

    Šajā vietnē var tikt izmantots komerciāls saturs, tostarp reklāmas, partnerprogrammu saites un produktu ieteikumi, kas var radīt materiālu labumu vietnes īpašniekam. Mēs iesakām rūpīgi izvērtēt katru piedāvājumu un pieņemt lēmumus, balstoties uz savām vajadzībām un konsultējoties ar speciālistiem.

    Vietnē var būt saites uz ārējām tīmekļa vietnēm. Mēs neuzņemamies atbildību par ārējo vietņu saturu, drošību vai rīcību. Katrs lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savu izvēli sekot šīm saitēm un izmantot tajās sniegto informāciju.