Dažādi krāsaini dārzeņi kas satur šķiedrvielas – paprika, brokoļi, burkāni, kāposti, tomāti, sīpoli

Dārzeņi kas satur šķiedrvielas: ceļvedis uz labāku veselību

Vai zinājāt, ka dārzeņi kas satur šķiedrvielas, ir jūsu labsajūtas un veselības pamatā? Mūsdienu steidzīgajā pasaulē bieži aizmirstam par šķiedrvielu vitālo nozīmi mūsu uzturā. Šķiedrvielas ir būtiskas gremošanas sistēmai, sirds veselībai, svara kontrolei un pat imunitātei. Šajā rakstā mēs padziļināti aplūkosim, kuri dārzeņi, kas satur šķiedrvielas, ir visvērtīgākie, kādas ir šķiedrvielu priekšrocības un kā tās efektīvi iekļaut ikdienas ēdienkartē, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem.

SATURA RĀDĪTĀJS

    Šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas dārzeņos

    Šķīstošās šķiedrvielas dārzeņos veido želejveida vielu, kas var palīdzēt pazemināt ZBL (“sliktā”) holesterīna līmeni un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Tās bieži atrodamas tādās dārzeņu šķirnēs kā auzas, pupiņas un zirņi.

    Nešķīstošās šķiedrvielas ir tās, kas piešķir apjomīgumu izkārnījumiem un palīdz pārtikai ātrāk pārvietoties caur gremošanas sistēmu. Tās ir atrodamas daudzos dārzeņos, kas satur šķiedrvielas, piemēram, brokoļos, spinātos un burkānos. Abu veidu šķiedrvielu pietiekama uzņemšana ir vitāli svarīga optimālai gremošanas un vispārējai veselībai.

    Visaptveroša tabula: Dārzeņi un to šķiedrvielu saturs

    Lai sniegtu jums maksimāli plašu informāciju, esam apkopojuši plašu sarakstu ar dārzeņiem, norādot aptuveno šķiedrvielu daudzumu uz 100 gramiem produkta. Šī tabula palīdzēs jums vieglāk plānot uzturu, iekļaujot daudzveidīgus un šķiedrvielām bagātus dārzeņus.

    DārzenisŠķiedrvielas (aptuveni g uz 100g)Piezīmes (šķīstošās/nešķīstošās)
    Pākšaugi (gatavi)
      
    Lēcas (vārītas)7.9 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Sarkanas pupiņas (vārītas)6.4 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Turku zirņi (vārīti)7.6 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Zaļie zirnīši (vārīti)5.3 gGalvenokārt nešķīstošās, bet arī šķīstošās
    Baltās pupiņas (vārītas)6.3 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Sakņu dārzeņi  
    Burkāni2.8 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Saldais kartupelis3.0 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Kartupeļi (ar mizu)2.2 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Bietes2.8 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Pastinaki4.9 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Rutki1.6 gGalvenokārt nešķīstošās
    Lapu salāti  
    Spināti2.2 gNešķīstošās
    Kale (lapu kāposti)3.6 gNešķīstošās
    Rūgtā salāts (endīvija)3.1 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Romiešu salāti2.1 gNešķīstošās
    Kāpostu dzimtas dārzeņi
      
    Briseles kāposti3.8 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Brokoļi2.6 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Ziedkāposti2.0 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Baltie kāposti2.5 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Sarkanie kāposti2.5 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Cukīni un ķirbji  
    Cukīni1.0 gGalvenokārt nešķīstošās
    Butternut ķirbis2.8 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Citi dārzeņi  
    Avokado6.7 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Artichoks5.4 gGalvenokārt šķīstošās (inulīns)
    Asparāgi2.1 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Kukurūza (vārīta)2.4 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Sēnes (dažādas)2.5 gGan šķīstošās un nešķīstošās
    Paprika (zaļā)1.7 gGalvenokārt nešķīstošās
    Tomāti1.2 gNešķīstošās
    Sīpoli1.7 gGalvenokārt šķīstošās (prebiotikas)
    Ķiploki2.1 g (uz 100g)Šķīstošās

    Dati ir aptuveni un var nedaudz atšķirties atkarībā no gatavošanas veida, dārzeņa šķirnes un brieduma pakāpes un audzēšanas. Vārīšana parasti nedaudz samazina šķiedrvielu saturu.

    Detalizētāks ieskats dārzeņos ar augstu šķiedrvielu saturu:

    Briseles kāposti: Gremošanas sistēmas draugs

    Šie mazie, garšīgie kāpostiņi ir izcils šķiedrvielu avots, ar aptuveni 3.8 gramiem uz 100 gramiem. Tie satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas, kas veicina veselīgu zarnu mikrobiomu, nodrošinot pareizu uzturvielu uzsūkšanos un regulāru zarnu darbību. Briseles kāposti ir arī bagāti ar C vitamīnu un K vitamīnu, kā arī antioksidantiem. Grilēti, cepti vai tvaicēti – tie ir garšīgs veids, kā palielināt šķiedrvielu uzņemšanu.

    Brokoļi: Uzturvielām bagāts superdārzenis

    Brokoļi ir vēl viens populārs un ļoti veselīgs dārzenis, kas satur šķiedrvielas, nodrošinot apmēram 2.6 gramus uz 100 gramiem. Tie ir pazīstami ar savu augsto C un K vitamīnu saturu, kā arī folātiem, kāliju un antioksidantiem. Brokoļi palīdz uzturēt gremošanas veselību un var pat palīdzēt novērst hroniskas slimības, piemēram, dažus vēža veidus. Pievienojiet brokoļus savām zupām, sautējumiem vai vienkārši tvaicējiet tos kā veselīgu piedevu pamatēdienam. Atceries visvairāk šķiedrvielu ir brokoļa kātā – neizmet to.

    Burkāni: Šķiedrvielas ar dabisku saldumu

    Burkāni ir salds un kraukšķīgs dārzenis, kas satur šķiedrvielas, ar apmēram 2.8 gramiem uz 100 gramiem. Papildus šķiedrvielām tie ir izcils beta-karotīna avots, kas organismā pārvēršas A vitamīnā un ir būtisks redzes veselībai, ādas veselībai un imunitātei. Burkāni ir lieliski piemēroti gan svaigā veidā kā uzkoda, gan gatavoti zupās, sautējumos un pat veselīgās uzkodās.

    Spināti: Zaļais spēka avots

    Spināti ir lapu salāti, kas nodrošina apmēram 2.1 gramus šķiedrvielu uz 100 gramiem. Tie ir arī bagāti ar dzelzi, K vitamīnu, folātiem un daudziem citiem mikroelementiem. Spināti ir ārkārtīgi daudzpusīgi un var tikt pievienoti gandrīz jebkuram ēdienam – smūtijiem, salātiem, omletēm vai kā pamatēdienam, viegli palielinot šķiedrvielu uzņemšanu.

    Avokado: Unikāls šķiedrvielu un veselīgo tauku dārzenis

    Avokado ir unikāls dārzenis, kas satur šķiedrvielas, jo tas ir bagāts ne tikai ar šķiedrvielām (ap 6.7 grami uz 100 gramiem), bet arī ar veselīgajiem mononepiesātinātajiem taukiem. Šie tauki veicina sāta sajūtu, palīdz uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E, K) un atbalsta sirds veselību. Avokado ir lielisks papildinājums salātiem, sviestmaizēm, smūtijiem vai gvakamolei.

    Artišoks: Neparasts un bagāts šķiedrvielu avots

    Artišoks ir viens no šķiedrvielām bagātākajiem dārzeņiem, ar aptuveni 5.4 gramiem uz 100 gramiem. Tas satur inulīnu, prebiotisku šķiedrvielu, kas baro labvēlīgās zarnu baktūrijas un veicina veselīgu gremošanas sistēmu. Artišoki ir lieliski piemēroti grilēšanai, tvaicēšanai vai pievienošanai salātiem un makaronu ēdieniem.

    Saldais kartupelis: Salds un uzturvielām bagāts

    Saldais kartupelis ir garšīgs un uzturvielām bagāts dārzenis, kas satur šķiedrvielas, ar apmēram 3.0 gramiem uz 100 gramiem. Tas ir arī lielisks A vitamīna, C vitamīna un kālija avots. Saldos kartupeļus var cept, vārīt, grilēt, izmantot biezenī vai pat pievienot zupām un sautējumiem – tie ir daudzpusīgs un gards papildinājums jebkurai maltītei.

    Kāposti (baltie, sarkanie): Pieejami un veselīgi

    Baltie un sarkanie kāposti ir plaši pieejami un ekonomiski izdevīgi dārzeņi, kas satur šķiedrvielas, ar aptuveni 2.5 gramiem uz 100 gramiem. Tie ir bagāti arī ar C vitamīnu un K vitamīnu. Kāpostus var izmantot salātos, zupās, sautējumos vai fermentētus (skābēti kāposti), kas nodrošina arī probiotiskas īpašības.

    Sēnes: Unikāls papildinājums uzturā

    Lai gan tehniski nav dārzeņi (tās ir sēnes), tās bieži tiek izmantotas kulinārijā kā dārzeņi un satur aptuveni 2.5 gramus šķiedrvielu uz 100 gramiem (atkarībā no veida). Sēnes var būt lielisks šķiedrvielu avots, un tās ir daudzpusīgas, pievienojamas dažādiem ēdieniem, no zupām līdz mērcēm un sautējumiem.

    Secinājums

    Dārzeņi, kas satur šķiedrvielas, ir būtiski veselīgai gremošanai, sirds veselībai un svara kontrolei. Gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas palīdz zarnu darbībai, samazina holesterīna līmeni un stabilizē cukura līmeni asinīs. Regulāra šķiedrvielām bagātu dārzeņu lietošana palīdz uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru, veicina sāta sajūtu un uzlabo vispārējo pašsajūtu. Daudzi dārzeņi, piemēram, lēcas, brokoļi, briseles kāposti, burkāni un spināti, ir lieliski šķiedrvielu avoti, ko ērti iekļaut ikdienas uzturā, lai atbalstītu veselību ilgtermiņā.

    FAQ — Biežāk uzdotie jautājumi

    Tie uzlabo gremošanu, samazina holesterīna līmeni, palīdz stabilizēt cukura līmeni un atbalsta sirds veselību.

     

    Briseles kāposti, brokoļi, artičoki, spināti, burkāni un avokado ir bagāti ar šķiedrvielām.

     

    Šķīstošās šķiedrvielas veido želejveida vielu, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni un kontrolēt cukura līmeni. Nešķīstošās šķiedrvielas palīdz pārtikai vieglāk pārvietoties caur zarnām.

     

    Jā, šķiedrvielas palielina sāta sajūtu un var palīdzēt kontrolēt apetīti.

     

    Ieteicams uzņemt aptuveni 25–30 gramus šķiedrvielu dienā no dažādiem avotiem, tostarp dārzeņiem.

     

    Jā, vārīšana var nedaudz samazināt šķiedrvielu daudzumu, bet dārzeņi joprojām paliek labs šķiedrvielu avots.

    Sanita Mukane – sertificēta Precision Nutrition Level 1 uztura koučs

    Sanita Mukāne

    Precision Nutrition Level 1 uztura treneris, kas palīdz cilvēkiem vienkāršā veidā ieviest veselīgus paradumus ikdienā. Es uzskatu, ka līdzsvars, zināšanas un labsajūta var sākties ar mazām, bet apzinātām izvēlēm.
    🔗Sertifikāts

    📧 Saziņai: [email protected]

    Precision Nutrition Level 1 uztura kouča sertifikāts
    Sanita

    Zinātniskie avoti:

    1. High Fiber Diet., Kumar, R. & Clark, M.A. Last Update: May 1, 2023. National Library of Medicine
    2. Carbohydrate quality and human health: a series of systematic reviews and meta-analyses., Epub 2019 Jan 10. National Library of Medicine
    3. The Health Benefits of Dietary Fibre.  Barber, T.M. et al. (2020). Nutrients 12(10):3209. DOI: 10.3390/nu12103209, PubMed 
    4. Therapeutic Benefits and Dietary Restrictions of Fiber Intake: A State of the Art Review. Ioniță-Mîndrican, C.B. et al. (2022). Nutrients 14(13):2641. DOI: 10.3390/nu14132641, PubMed