Vai zinājāt, ka dārzeņi kas satur šķiedrvielas, ir jūsu labsajūtas un veselības pamatā? Mūsdienu steidzīgajā pasaulē bieži aizmirstam par šķiedrvielu vitālo nozīmi mūsu uzturā. Šķiedrvielas ir būtiskas gremošanas sistēmai, sirds veselībai, svara kontrolei un pat imunitātei. Šajā rakstā mēs padziļināti aplūkosim, kuri dārzeņi, kas satur šķiedrvielas, ir visvērtīgākie, kādas ir šķiedrvielu priekšrocības un kā tās efektīvi iekļaut ikdienas ēdienkartē, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem.
Šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas dārzeņos
Šķīstošās šķiedrvielas dārzeņos veido želejveida vielu, kas var palīdzēt pazemināt ZBL (“sliktā”) holesterīna līmeni un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Tās bieži atrodamas tādās dārzeņu šķirnēs kā auzas, pupiņas un zirņi.
Nešķīstošās šķiedrvielas ir tās, kas piešķir apjomīgumu izkārnījumiem un palīdz pārtikai ātrāk pārvietoties caur gremošanas sistēmu. Tās ir atrodamas daudzos dārzeņos, kas satur šķiedrvielas, piemēram, brokoļos, spinātos un burkānos. Abu veidu šķiedrvielu pietiekama uzņemšana ir vitāli svarīga optimālai gremošanas un vispārējai veselībai.
Visaptveroša tabula: Dārzeņi un to šķiedrvielu saturs
Lai sniegtu jums maksimāli plašu informāciju, esam apkopojuši plašu sarakstu ar dārzeņiem, norādot aptuveno šķiedrvielu daudzumu uz 100 gramiem produkta. Šī tabula palīdzēs jums vieglāk plānot uzturu, iekļaujot daudzveidīgus un šķiedrvielām bagātus dārzeņus.
Dārzenis | Šķiedrvielas (aptuveni g uz 100g) | Piezīmes (šķīstošās/nešķīstošās) |
Pākšaugi (gatavi) | ||
Lēcas (vārītas) | 7.9 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Sarkanas pupiņas (vārītas) | 6.4 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Turku zirņi (vārīti) | 7.6 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Zaļie zirnīši (vārīti) | 5.3 g | Galvenokārt nešķīstošās, bet arī šķīstošās |
Baltās pupiņas (vārītas) | 6.3 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Sakņu dārzeņi | ||
Burkāni | 2.8 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Saldais kartupelis | 3.0 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Kartupeļi (ar mizu) | 2.2 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Bietes | 2.8 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Pastinaki | 4.9 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Rutki | 1.6 g | Galvenokārt nešķīstošās |
Lapu salāti | ||
Spināti | 2.2 g | Nešķīstošās |
Kale (lapu kāposti) | 3.6 g | Nešķīstošās |
Rūgtā salāts (endīvija) | 3.1 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Romiešu salāti | 2.1 g | Nešķīstošās |
Kāpostu dzimtas dārzeņi | ||
Briseles kāposti | 3.8 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Brokoļi | 2.6 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Ziedkāposti | 2.0 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Baltie kāposti | 2.5 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Sarkanie kāposti | 2.5 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Cukīni un ķirbji | ||
Cukīni | 1.0 g | Galvenokārt nešķīstošās |
Butternut ķirbis | 2.8 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Citi dārzeņi | ||
Avokado | 6.7 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Artichoks | 5.4 g | Galvenokārt šķīstošās (inulīns) |
Asparāgi | 2.1 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Kukurūza (vārīta) | 2.4 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Sēnes (dažādas) | 2.5 g | Gan šķīstošās un nešķīstošās |
Paprika (zaļā) | 1.7 g | Galvenokārt nešķīstošās |
Tomāti | 1.2 g | Nešķīstošās |
Sīpoli | 1.7 g | Galvenokārt šķīstošās (prebiotikas) |
Ķiploki | 2.1 g (uz 100g) | Šķīstošās |
Dati ir aptuveni un var nedaudz atšķirties atkarībā no gatavošanas veida, dārzeņa šķirnes un brieduma pakāpes un audzēšanas. Vārīšana parasti nedaudz samazina šķiedrvielu saturu.
Detalizētāks ieskats dārzeņos ar augstu šķiedrvielu saturu:
Briseles kāposti: Gremošanas sistēmas draugs
Šie mazie, garšīgie kāpostiņi ir izcils šķiedrvielu avots, ar aptuveni 3.8 gramiem uz 100 gramiem. Tie satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas, kas veicina veselīgu zarnu mikrobiomu, nodrošinot pareizu uzturvielu uzsūkšanos un regulāru zarnu darbību. Briseles kāposti ir arī bagāti ar C vitamīnu un K vitamīnu, kā arī antioksidantiem. Grilēti, cepti vai tvaicēti – tie ir garšīgs veids, kā palielināt šķiedrvielu uzņemšanu.
Brokoļi: Uzturvielām bagāts superdārzenis
Brokoļi ir vēl viens populārs un ļoti veselīgs dārzenis, kas satur šķiedrvielas, nodrošinot apmēram 2.6 gramus uz 100 gramiem. Tie ir pazīstami ar savu augsto C un K vitamīnu saturu, kā arī folātiem, kāliju un antioksidantiem. Brokoļi palīdz uzturēt gremošanas veselību un var pat palīdzēt novērst hroniskas slimības, piemēram, dažus vēža veidus. Pievienojiet brokoļus savām zupām, sautējumiem vai vienkārši tvaicējiet tos kā veselīgu piedevu pamatēdienam. Atceries visvairāk šķiedrvielu ir brokoļa kātā – neizmet to.
Burkāni: Šķiedrvielas ar dabisku saldumu
Burkāni ir salds un kraukšķīgs dārzenis, kas satur šķiedrvielas, ar apmēram 2.8 gramiem uz 100 gramiem. Papildus šķiedrvielām tie ir izcils beta-karotīna avots, kas organismā pārvēršas A vitamīnā un ir būtisks redzes veselībai, ādas veselībai un imunitātei. Burkāni ir lieliski piemēroti gan svaigā veidā kā uzkoda, gan gatavoti zupās, sautējumos un pat veselīgās uzkodās.
Spināti: Zaļais spēka avots
Spināti ir lapu salāti, kas nodrošina apmēram 2.1 gramus šķiedrvielu uz 100 gramiem. Tie ir arī bagāti ar dzelzi, K vitamīnu, folātiem un daudziem citiem mikroelementiem. Spināti ir ārkārtīgi daudzpusīgi un var tikt pievienoti gandrīz jebkuram ēdienam – smūtijiem, salātiem, omletēm vai kā pamatēdienam, viegli palielinot šķiedrvielu uzņemšanu.
Avokado: Unikāls šķiedrvielu un veselīgo tauku dārzenis
Avokado ir unikāls dārzenis, kas satur šķiedrvielas, jo tas ir bagāts ne tikai ar šķiedrvielām (ap 6.7 grami uz 100 gramiem), bet arī ar veselīgajiem mononepiesātinātajiem taukiem. Šie tauki veicina sāta sajūtu, palīdz uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E, K) un atbalsta sirds veselību. Avokado ir lielisks papildinājums salātiem, sviestmaizēm, smūtijiem vai gvakamolei.
Artišoks: Neparasts un bagāts šķiedrvielu avots
Artišoks ir viens no šķiedrvielām bagātākajiem dārzeņiem, ar aptuveni 5.4 gramiem uz 100 gramiem. Tas satur inulīnu, prebiotisku šķiedrvielu, kas baro labvēlīgās zarnu baktūrijas un veicina veselīgu gremošanas sistēmu. Artišoki ir lieliski piemēroti grilēšanai, tvaicēšanai vai pievienošanai salātiem un makaronu ēdieniem.
Saldais kartupelis: Salds un uzturvielām bagāts
Saldais kartupelis ir garšīgs un uzturvielām bagāts dārzenis, kas satur šķiedrvielas, ar apmēram 3.0 gramiem uz 100 gramiem. Tas ir arī lielisks A vitamīna, C vitamīna un kālija avots. Saldos kartupeļus var cept, vārīt, grilēt, izmantot biezenī vai pat pievienot zupām un sautējumiem – tie ir daudzpusīgs un gards papildinājums jebkurai maltītei.
Kāposti (baltie, sarkanie): Pieejami un veselīgi
Baltie un sarkanie kāposti ir plaši pieejami un ekonomiski izdevīgi dārzeņi, kas satur šķiedrvielas, ar aptuveni 2.5 gramiem uz 100 gramiem. Tie ir bagāti arī ar C vitamīnu un K vitamīnu. Kāpostus var izmantot salātos, zupās, sautējumos vai fermentētus (skābēti kāposti), kas nodrošina arī probiotiskas īpašības.
Sēnes: Unikāls papildinājums uzturā
Lai gan tehniski nav dārzeņi (tās ir sēnes), tās bieži tiek izmantotas kulinārijā kā dārzeņi un satur aptuveni 2.5 gramus šķiedrvielu uz 100 gramiem (atkarībā no veida). Sēnes var būt lielisks šķiedrvielu avots, un tās ir daudzpusīgas, pievienojamas dažādiem ēdieniem, no zupām līdz mērcēm un sautējumiem.
Secinājums
Dārzeņi, kas satur šķiedrvielas, ir būtiski veselīgai gremošanai, sirds veselībai un svara kontrolei. Gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas palīdz zarnu darbībai, samazina holesterīna līmeni un stabilizē cukura līmeni asinīs. Regulāra šķiedrvielām bagātu dārzeņu lietošana palīdz uzturēt zarnu mikrofloras līdzsvaru, veicina sāta sajūtu un uzlabo vispārējo pašsajūtu. Daudzi dārzeņi, piemēram, lēcas, brokoļi, briseles kāposti, burkāni un spināti, ir lieliski šķiedrvielu avoti, ko ērti iekļaut ikdienas uzturā, lai atbalstītu veselību ilgtermiņā.
FAQ — Biežāk uzdotie jautājumi
Tie uzlabo gremošanu, samazina holesterīna līmeni, palīdz stabilizēt cukura līmeni un atbalsta sirds veselību.
Briseles kāposti, brokoļi, artičoki, spināti, burkāni un avokado ir bagāti ar šķiedrvielām.
Šķīstošās šķiedrvielas veido želejveida vielu, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni un kontrolēt cukura līmeni. Nešķīstošās šķiedrvielas palīdz pārtikai vieglāk pārvietoties caur zarnām.
Jā, šķiedrvielas palielina sāta sajūtu un var palīdzēt kontrolēt apetīti.
Ieteicams uzņemt aptuveni 25–30 gramus šķiedrvielu dienā no dažādiem avotiem, tostarp dārzeņiem.
Jā, vārīšana var nedaudz samazināt šķiedrvielu daudzumu, bet dārzeņi joprojām paliek labs šķiedrvielu avots.

Sanita Mukāne
Precision Nutrition Level 1 uztura treneris, kas palīdz cilvēkiem vienkāršā veidā ieviest veselīgus paradumus ikdienā. Es uzskatu, ka līdzsvars, zināšanas un labsajūta var sākties ar mazām, bet apzinātām izvēlēm.
🔗Sertifikāts
📧 Saziņai: [email protected]


Zinātniskie avoti:
- High Fiber Diet., Kumar, R. & Clark, M.A. Last Update: May 1, 2023. National Library of Medicine
- Carbohydrate quality and human health: a series of systematic reviews and meta-analyses., Epub 2019 Jan 10. National Library of Medicine
- The Health Benefits of Dietary Fibre. Barber, T.M. et al. (2020). Nutrients 12(10):3209. DOI: 10.3390/nu12103209, PubMed
- Therapeutic Benefits and Dietary Restrictions of Fiber Intake: A State of the Art Review. Ioniță-Mîndrican, C.B. et al. (2022). Nutrients 14(13):2641. DOI: 10.3390/nu14132641, PubMed